Rīcības brīvība = subjektīvs lēmums

Īsi par to, cik daudz kritēriju tiek vērtēts, pieņemot lēmumu par piemērojamā naudas soda apmēru un kāpēc lietu uzraudzībai nepieciešams četru acu princips, jeb lēmuma pārsūdzēšana.

Ka tik cilvēks, pantu piemērosim

Valstī, kādu laiku atpakaļ, pieteikta cīņa kraviniekiem, kuri ieved un pēc tam tirgo degvielu no Krievijas un Baltkrievijas. Ievestās degvielas daudzuma kontrolei tiek izmantoti Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumi (turpmāk - APPP). Kārtību kādā aizpilda APPP nosaka 16.07.2019. MK noteikumi "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā". Noteikumi nosaka, ka APPP sastāv no trīs daļām, secīgi A,B,C. A sadaļu jāaizpilda visiem, B-jāaizpilda vieglo transportlīdzekļu vadītājiem, C-jāaizpilda kraviniekiem. Ministriju ierēdņiem saskaņojot noteikumus sagadījies tā, ka C sadaļā, kuru jāaizpilda kraviniekiem, nemaz nav paredzēta aile degvielas daudzuma norādīšanai. Taču tas netraucē Muitas ierēdņiem piemērot administratīvos sodus kraviniekiem, atsaucoties uz šiem MK noteikumiem.

Ko darīt, kad nav ko darīt

Rīgas rajona tiesa aktīvi izskata VAS Latvijas pasts sūdzības par Jūrmalas pašvaldības policijas piemērotajiem sodiem (50 EUR), kas saistīti ar iebraukšanu Jūrmalas teritorijā bez atļaujas. 2020.gada pirmajā pusē izskatīto lietu skaits ir VIRS 270 lietām, bet kopā ir virs 600 lietām. Lietās tiek pieņemti divu veidu spriedumi:

1. Atbrīvot sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu brīdinājumu;

2. Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā (nokavēts administratīvās lietvedības uzsākšanas termiņš - 6 mēneši).

Secinājumi ir bēdīgi - nodokļu maksātāju uzturētās Jūrmalas pašvaldības policija un Rīgas rajona tiesa iztērējusi simtiem darba stundu, desmitiem tūkstošu eiro, sodot un pēc tam "atpestot" no soda nodokļu maksātājiem piederošu VAS Latvijas pasts. Bet vēl kliedzošāks fakts ir tas, ka Jūrmalas pašvaldības policijas amatpersonas, izskatot pārsūdzētos lēmumus, nav atcēlušas sodus gadījumos, kad lietvedības uzsākšanas termiņš jau bija pagājis un tās ir apmēram 2/5 no kopējā lietu skaita.

Esam vērīgi un skurpulozi skatāmies uz lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās. Šādi gadījumi spilgti izgaismo iestāžu vājās puses administratīvo pārkāpumu lietu vešanā.

Kas ir atbildīgs par ugunsdrošības prasību ieverošanu dzīvoklī - īpašnieks vai īrnieks

Augstākās tiesas senāts pieņēmis sūdzību lietā Nr.A420290218, no kuras izskatīšanas ir atkarīgs tūkstošiem iedzīvotāju liktenis - kuram ir jāsaņem sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu dzīvoklī. Pašreiz, Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par ugunsdrošību atbildīgo - dzīvokļa īrnieku, bet Administratīvā apgabaltiesa - dzīvokļa īpašnieku.